Projekti

Nometne Ziedoņa Stīgas Vācijā

Fonda Viegli ģimeņu nometne Ziedoņa stīgas no 12.-14.oktobrim 2018

„Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties.”
(Imants Ziedonis)

Aizvadītajā nedēļas nogalē Vācijā, Hessenes pusē ar šādu moto norisinājās lielisks, dvēselisks, skanīgs, ģimenisks pasākums, ko radīja Imanta Ziedoņa fonda „Viegli“ komanda kopā ar radošajiem, aktīvajiem ārzemju latviešiem un latviešu kultūras biedrību Štutgartē SAIME. Šī bija pozitīvu emociju, sevis pilnveidošanas, sadraudzības un atpūtas piepildīta nedēļas nogale, kas vienoja vairākas latviešu ģimenes no visas Vācijas un Luksemburgas.

Piektdienas vakarā savas dvēseles stīgas ieskandinājām, klausoties brīnišķīgu fonda „Viegli“ mūziķu koncertu, ko atklāja bērnu folkloras kopa Mazās dzērves un Rudzurika no Luksemburgas, kā arī muzikālās ģimenes no Vācijas. Koncerta laikā valdīja tik pozitīva gaisotne, ka ne vien mazākie klausītāji ļāvās dejai, bet arī vecākā paaudze nespēja atturēties no patīkamajiem dziesmu ritmiem, griežoties deju virpulī.

Apmeklētājiem koncerta laikā Latviešu kultūras biedrība SAIME bija nodrošinājusi iespēju cienāties ar latviešu alu, pašu žāvētām visiņām, ķiploku grauzdiņiem un gardiem Rīgas balzāma kokteiļiem. Visu vakaru valdīja patīkama, priecīga un draudzīga atmosfēra. Liels pārsteigums bija, ka koncerta apmeklētāji bija braukuši pat no tālās Hamburgas un Berlīnes. Ir vērtības, kad laika attālums nav šķērslis, lai sniegtu sev tik patīkamās emocijas, iespaidus un pieredzi, ko sniedz profesionāli, dvēselē bagāti, sirdī silti cilvēki. Tāds bija fonda „Viegli“ mūziķu koncerts.

Lai arī koncerts norisinājās teju līdz pat pulkstens 24.00 vakarā, tas nebiedēja nometnes „Ziedoņa stīgas“ dalībniekus doties gandrīz 100km braucienā no koncertzāles uz norises vietu, lai jau sestdien 8.00 no rīta celtos un aktīvi darboties dažādās aktivitātēs.

Pavisam nometni apmeklēja 66 dalībnieki no dažādām Vācijas pilsētām un Luksemburgas. Norises vieta  – Driedorf-Heisterberg – bija lieliski piemeklēta, lai ikviens spētu atslēgties no ikdienas raizēm, baudot dabas dziedinošo spēku, brīniškīgos, siltos, saulainos laikapstākļu un Ziedoņa gara stīgu vibrācijas.

Sestdien darbojās trīs radošās darbnīcas. Pie lieliskās, kreatīvās uzņēmējas, brīvmākslinieces, trīs bērnu māmiņas Ilutas Käfer ikviens varēja ienirt Imanta Ziedoņa krāsaino pasaku burvībā, veidojot kolāžas, kas balstītas uz asociācijām pēc dzeltenās, baltās, zilās vai pelēkās pasakas izlasīšanas. Šī bija sava veida meditācija, kad darba radīšas procesā bija iespējams domāt tikai par savām šā brīža emocijām, ļaujoties mirklim, brīdim un radošajam garam.

Mazākie nometnes dalībnieki Luksemburgas folkloras grupas „Mazās Dzērves“ vadītājas Aigas Ožehovskas vadībā  gāja rotaļās, dziedāja dziesmas, apguva dažādu mūzikas instrumentu skanējumu un ritmus.

Daļa pieaugušo un jauniešu sevī atklāja kokles brīnumainā skanējuma spēles talantu, ko palīdzēja apgūt lieliskā Berlīnes latviešu skoliņas un folkloras kopas Rīta rasa vadītāja Vinija Folkmane. Nometnes noslēgumā jaunie un pieredzējušie koklētāji, kas nu jau pieder pie kuplās un augošās Vakareiropas koklētāju saimes, bija sagatavojuši muzikālu kokles spēles un dziesmu priekšnesumu. Pārsteidzoši, cik īsā laika posmā tiek radīts kaut kas tik skaists, skanīgs un dvēselisks.

Lauras Putānes vadībā čaklās rokas apguva, kā darināt skaistus, gaumīgus un rakstainus maučus, kas šobrīd Latvijā ir diezgan populārs stila elements. Dažas no čaklajām mauču adītājām izmantoja katru brīvu brīdi, lai pēc iespējas ātrak noadītu savus burvīgos aksesuārus.

Pēcpusdienā tik vienkāršais, pozitīvais, dvēseliskais un viedais mūziķis Goran Gora ap sevi pulcēja nometnes dalībniekus, lai savā koncertsarunā ikvienu klausītāju ievestu pārdomu pasaulē par vārdu spēku, to tik daudzšķautnaino izpratni un interpretāciju, par bezgalību un vārdu bagātību. Sirds melodiju, Goran Gora atziņu un domu piepildīta pēcpusdiena – tik viegli, tik bezrūpīgi, tik patiesi.

Pēc koncertsarunas, šķiet pavisam dabiski bija pienācis laiks fiziskai izklaidei, kad gan lielie, gan mazie, gan meitenes un zēni kopīgi biedrojās futbola spēlē. Kāds cits devās izbraucienā ar laivu pa ezeru. Daļa piedalījās dažādās sportiskās Ilzes Timbares un Gitas Zembergas sagatavotās aktivitātēs. Bija sajūta, ka ikviens ķer mirkli, minūti, brīvbrīdi, lai izbaudītu it visu, ko sniedz šī nedēļas nogale. Nebija brīžu, kad kāds būtu garlaikots, nenodarbināts, nepamanīts.

Pēc vakariņām, kuras tika baudītas ugunskura burvībā, tikām aicināti noskatīties fonda „Viegli“ līdzi atvesto filmu par Imantu Ziedoni. Lai gan filma bija tikai 24 minūtes īsa, tajā dzejnieks spēja pastāstīt par svarīgāko savā dzīvē, lieliski parādot vērtības, dzīves uztveri un būtību. Liels prieks par Vācijā dzivojošo jauno paaudzi, kas ar interesi noskatījās šo biogrāfisko īsfilmiņu un atbildot uz jautājumu, kas tad ir Imants Ziedonis, viņi noteikti neapmulsīs. Pēc kino vakara daļa dalībnieku ļāvās jautram deju solim, citi pavadīja laiku siltās sarunās ar fonda „Viegli“ dalībniekiem.

Tik piepildīta bija šī „vieglā“ sestdiena, kad ar domām un nepacietību jau bijām svētdienas pārsteigumu gaidās.

Svētdienas rīts pienāca ar nedaudz nogurušākām sejām, tomēr pilnu sparu, interesi un gaidām par notiekošu.

Pēc brokastīm, dalībnieki sapulcējās, lai ļautos mūziķa un garīgo „simfoniju“ radītāja Jāņa Strapcāna Klusuma koncertam. Teju 15 minūtes dalibnieki aizvērtām acīm mēģināja saklausīt klusumu sevī, savu esību, eksistenci, domājot tikai par klusumu – tā spēku, nepieciešamību, vajadzību. Šis bija labs sākums ikvienam izprast to, cik ikdienā ir nepieciešams atrast brīdi, lai ieklausītos klusumā, nedomājot par neko, baudot klusumu sevī. Lielākajai daļai šī bija pavisam jauna pieredze, iegūstot zināšanas, kā ikdienas steigu, raizes, rūpes, darbus uz kādu brīdi spēt atstāt malā un baudīt mieru, klusumu un harmoniju. Kā Jānis Strapcāns apgalvo, apgūstot un praktizējos šādus klusuma brīžus, ir iespējams dzīvot sakārtotāku, jēgpilnāku, mierīgāku un konstruktīvāku dzīvi.

Šī iekšējā meditācija bija lielisks sākums dienas turpinājumam, kad fonda „Viegli“ muzeja komanda sagatavoja izzinošu ceļojumu Imanta Ziedoņa muzeja pasaulē. Dalībnieki tika sadalīti četrās grupās, kur katras grupas dalībieks meklēja atbildi uz sev svarīgo jautājumu, kas nomāc viņa prātu. Pirmais uzdevums bija izprast, par ko mēs katrs dzīvē degam – cīnamies, iestājamies. Pēc tam ikviens sev uzdeva jautājumu, uz kuru vēlētos rast atbildi. Kāds piegāja šim uzdevumam ļoti filozofiski, citu – tīri pretēji, nomoka jautājumi par dzīves praktiskākām lietām, kā piemēram, kāds zēns vēlējās zināt, vai viņam ir gadījies vienas un tās pašas govs pienu nopirkt divās dažādās pakās un kā spēj izaugt tik sulīgi apelsīni?! Kādu citu interesēja, kā iegūt brīvības sajūtu, kāpēc cilvēks daudzas lietas sarežģī un citi pasaulīgi jautājumi. Interesanti, cik šādās nodarbēs spējam atklāt cilvēku vienreizību un dažādību – unikālo dzīves uztveri un vērtības.

Nākamais notikums bija uzticēšanās pārbaudījums, kad dalībnieki sadalījās pāros, kur vienam tika aizsietas acis un vienīgais, kas viņu vadīja un uz kuru bija jāpaļaujas – cilvēks blakus. Tā, pavadot, savu „neredzīgo“ draugu cauri meža brikšņiem devāmies uz vietu, kur Viegli bija ierīkojuši Ziedoņa bibliotēku. Ziedoņa bibliotēka mūs sagaidīja ar  bagāto dzejnieka daiļradi. Šeit bija tā vieta, kur meklējām atbildes uz sev uzdotajiem jautājumiem. Kādam tas izdevās uzreiz, intuitīvi atrodot īsto grāmatu, atverot īsto lapasspusi. Kāds šķirstīja ilgāku laiku, līdz atrada meklēto, bet atrada.

Līdz nākamajam pieturas punktam pāri mainījās vietām. Šajā „stacijā“ ikviens ķēra mirkli – šeit un tagad. Kāds savu mirkļa sajūtu ierakstīja kopējā epifānijā, mazākie dalībnieki to attēloja – uzzīmējot. Te atkal viens burvīgs eksperiments un pieredze, kā iemācīties dzīvot te, tagad, šajā brīdī – ieraugot, sadzirdot to skaisto, vienreizējo – mirkli.

Tik bagāta un piepildīta bija 14.oktobra svētdiena.

Vēl tikai kopīga pusdienošana, nometnes dalībnnieku kopā sanākšanas APLIS, kas tika ieviests kā viens no svarīgākajiem atslēgas vārdiem, pārdomas un atskaite par paveikto – Ilutas Käfer radošās darbnīcas meistardarbu izstāde, jauno un pieredzējušo koklētāju priekšnesums, jaunradīto epifāniju lasījumi, katra pausts vārds, kurš vislabāk raksturo šo piedzīvojumu un….. noslēguma dziesma, kuras vārdi skan:

Es gribu, lai kāds kopīgs notikums,
Būtu kopīgs mums!
Jo tik daudz tādu notikumu
Uz šīs zemes ir,
Kas cilvēku no cilvēka
No cilvēcības šķir.

Paldies par piedzīvojumu, sajūtām, emocijām, pieredzi un zināšanām sakām:
Fonda „Viegli“ komandai: Jānim Holšteinam Upmanim, Jānim Strapcānam, Žanetei Grendei, Antam Grendem, Maijai Jaunzemei, Dacei Zariņai, Ancei Caunei, Jēkabam Rutkim,
Uzņēmējai Ilutai Käfer,
Luksemburgas folkloras kopas „Mazās Dzērves“ vadītājai Aijai Ožehovskai,
Berlīnes latviešu skolas vadītājai Vinijai Folkmanei,
Vakareiropas koklētājiem
Frankfurtes latviešu biedrības pārstāvei Ilzei Timbarei un protams visiem, visiem dalībniekiem.

Paldies par finansiālu atbalstu Sabiedrības Integrācijas fondam no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Elīze Zaļuma, latviešu kultūras biedrība SAIME

search previous next tag category expand menu location phone mail time cart zoom edit close